By: Cristiana Belo/Ekipa RKM
Prezidente Partidu Libertasaun Popular (PLP) Taur Matan Ruak (TMR), hateten iha polítika, iha mak adversáriu maibé laiha inimigu, hanesan iha jogu ida karik tenke kompete, hadau malu atu manán jogu. Lia hirak ne’e TMR hato’o iha konferensia ne’ebé realiza iha salaun Canosa Dili, (27/03/2022).
Iha biban ne’e eis Gerilleiru ne’e hatutan tan, Timor oan hotu tenke luta ba moris di’ak povu nian, nune’e tenke kontribui ba estabilidade no hakmatek.
“Ita hotu nia hakarak estabilidade ba ita-nia nasaun hakmatek, povu baruk ona, haksoit tun-sae. Ita hakarak hakmatek, para servisu hatama ita-nia oan sira ba eskola, buka servisu ba ita-nia oan sira, hadi’a ita-nia uma, dada be’e ba ita-nia família sira, loke eskola bar-barak, ne’e mak di’ak. Imi la luta para ha’u Matan Ruak sai boot, imi mós la luta para maun Xanana sai boot, laiha. Ita hotu luta para Timor ne’e hakmatek, ne’e mak ita hotu hotu nia hakarak, entaun ita tenke kontribui ho pasénsia, haraik an, umildade ho respeitu,”Afirma Prezidente PLP.
TMR Hatutan, “Kandidatu ne’ebé apoiu husi partidu CNRT iha eleisaun primeira volta ho votus barak, mai-bé fiar no husu apoiantes husi partidu FRETILIN, PLP, KHUNTO, OS VERDES no organizasaun sira seluk ne’ebé fó apoiu ba Luolo, atu servisu maka’as hodi lori kandidatu númeru 2 ne’e, ba dala ida tan Palásiu Prezidente Ai-Tarak laran.
Ita hamutuk sai forte tam-ba ne’e problema kuandu iha ita tenke ajuda malu buka solusaun labele aumenta problema, ha’u fiar imi, só ida ne’e mak ita-nia mehi hametin ita-nia konfiansa, tenke servisu hamutuk ida ne’e importante, ha’u hatene servisu ba imi todan la’ós fasil, ita boot sira hatene ita avansa ho númeru proporsional kandidatu hosi sorin 300 míl, ita nian 140 míl, se ita hare de’it ne’e ita ta’uk dala ruma ha’u hanoin fila fali uluk funu Indonezia nian, ó hare aviaun kainaun tanke dé gera, agora ne’e ita rai independente ona mais, se ita hare didi’ak nia bele boot mais nia frakeza iha, entaun ita buka nia frakeza. Tanba sira la’ós ita-nia inimigu maibé sira ita-nia adversáriu, hanesan tebe bola karik ita hakarak hatama golu,”
Iha konferénsia imprensa ne’e, Membru Estudu Estratejia, Sr. Hugo Fernandes, relata katak Partidu Libertasaun Popular kria polítika ida ne’ebé di’ak durante lidera VIII Governu konstitusionál, dezenvolve ona setór oin-oin.
“Partidu Libertasaun Popular hakarak rekoñese katak durante tinan haat husi 2018 to’o 2022 hala’o esforsu tomak atu estabelese plataforma integradu planu nasionál ida hodi kesi fila fali dezenvolvimentu dispersaun sira iha setór oin ne’ebé mak governasaun uluk sira hala’o ona. Iha tinan haat nia laran Partidu Libertasaun Popular lidera governu konstitusionál VIII, hatudu iha nia polítika no programa sira hodi dezenvolve setór bee mós, eletrisidade, no komunikasaun ne’ebé mak tama prioridade governu nian nu’udar programa setór prioridade ninian. Partidu Libertasaun Popular mós hatudu koñesimentu umanu nu’udar sentru husi dezenvolvimentu hotu hotu nian hadi’a kondisaun eskola sira la’ós de’it husi aspetu fíziku maibé mós husi familia kbiit-laek nian. Dezenvolvimentu polítika edukasaun nasionál ida ne’e mak abranju husi edukasaun primária no edukasaun superior,” Sr.Hugo esplika
Sr.Hugo Fernandes hatutan setór sira ne’e sei kontribui hodi loke kampu dé traballu ba timoroan hotu.
“Atu garante Timor oan sira bele asesu ba nivel estudu ne’ebé a’as liu, servisu ho saudavel, Partidu Libertasaun Popular hatudu polítika saúde ne’ebé mak ho kualidade a’as iha biban suku to’o biban nasionál. Partidu Libertasaun Popular mós hatuur kresimentu iha eskluziva ho inkluzivu no konlusivu sosiál tratamentu no dignu ba veteranu sira, kombatente,oan kiak sira no faluk sira, idozus sira liuhosi suvensaun públika bolsu estudu ba Timor oan sira hodi bele asesu ba edukasaun, servisu saúde ne’ebé mak kualidade, uma dignu ba povu no mós dezenvolvimentu ba setór turizmu no agríkola nu’udar polítika diversifikasaun ekonómika ne’ebé sustentavel. Setór sira ne’e sei kontribui hodi loke kampu dé traballu ba timor oan hotu,” katak Sr. Hugo
Iha fatin hanesan prezidente interinu PLP Abrão Soares Mate Restu afirma katak, estrutura partidu PLP tenke servisu makas hosi nasionál to’o baze atu bele realiza mehi ne’ebé mak partidu planeia ona.
“Ohin ha’u atu hato’o de’it asuntu tékniku balun, naha todan ida ke entrega hela mai ita estrutura tomak, halo preparasaun ida ba 2022 to’o 2023, konferénsia hirak ne’e, la’o tam-ba mai husi ezersísiu boot, ita hahú hosi 2021 mai ita aletra halo komunikasaun lubuk ida ho partidu boot sira seluk, tam-ba ne’e mak ohin ita deside halo konferénsia ida ne’e. ha’u fiar katak ne’e la’ós to iha ne’e de’it, ohin ita forma desizaun ida orsida ita-nia asaun konkreta sira ne’e mak determina ita-nia rezultadu. Estrutura partidu la’ós iha nasionál de’it maibé ba to ita boot sira iha koordenadór munisípiu, postu suku ho núkleu sira hotu,” Abrão afirma
Discussion about this post