Sosializasaun ba suku kamea, hodi kombate Covid-19, Ministeriu da Saude liu husi Komisaun interministerial hamutuk ho Ministeriu Solidaridade Sosial no inkluzaun, hala’o kampanha vasinasaun daruak iha aldeia kada bunak, suku kamea, postu Administrativu Kristu Rei, Munisipiu Dili. Iha atividade ne’e mos Ministeriu Solidaridade Sosial Inkluzaun (MSSI) fo apoiu fos saka atus tolu (300) ba komunidade kbi’it laek sira. Atividade ne’e hala’o iha sentru klinika kamea Kinta Feira (29-07-2021).
Ko’ordenador postu administrativu Kristu Rei Sr.Gaspar Da Silva iha nia deskursus hateten porsentu vasinasaun husi Postu administrativu Kristu rei tun maka’as tam-ba povu tauk Vasina.
“Ita hotu hatene katak objetivu ohin ita nia sorumutu ida ne’e, relasiona ita nia programa vasinasaun hodi kontra moras pandemia Covid-19, ne’ebe mak afeita mundu tomak. Ita bo’ot sira mos hatene liu husi media sosial notisia ne’ebe mak iha parte Saude, (SIJK) Sentru integradu jestaun de krizi, rejista moras Covid ne’e barak teb-tebes.
Tamba ne’e Mak ita nia governu desidi hodi halo estadu emerjensia no serka sanitaria ba iha munisipiu ida ne’e, signifika katak ita mos labele halo movimentu, entaun hare mos ba ita nia ekonomia tun teb-tebes. Oin-sa mak ita atu kolabora partisipasaun para bele hakotu tiha estadu emerjensia no serka sanitaria, persija liu husi ita nia partisipasaun programa vasina, wainhira ita simu ona vasina iha doze daruak, signifika katak aumenta ita nia umunidade para ita bele lao livre, kuandu moras ne’e mai, ita nia umunidade bele tahan. Tamba ne’e mak husu ba inan aman sira hotu, mai simu vasina.
Bazeia ba dadus husi rezultadu ne’ebe mak ita nia ekipa tun ba iha aldeia no suku, informasaun ne’ebe ami simu, inan aman sira taka odamatan hodi halai lakon tiha, ne’e para labele partisipa iha vasinasaun ida ne’e, tam-ba ita bo’ot sira seidauk iha informasaun ruma ne’ebe mak diak ou dalaruma ita bo’ot sira rona deit notisia hoax sira ne’ebe mak fo sai dehan simu vasina mate.”
Ko’ordenador Postu Kristu Rey fo sujestaun ba media Timor – Leste tomak, Tenki fo sai informasaun ne’ebe pozitivamente no edukativu.
“Iha biban ida ne’e, hakarak hato’o ba membru governu sira mezmu iha inkontru koalia ona, akompanha ita nia media sira tenki profesional, hare buat sira ne’ebe diak tenki fo sai hotu iha ne’eba, labele hare deit frakeza failansu ne’ebe mak iha mak fo sai, ida ne’e mak sai viral halo komunidade sira paniku entaun buat sira ne’ebe diak durante Saude halo ne’e la fo sai.
Tamba ne’e mak ohin mai iha ne’e hodi kordena ho suku tenki ba iha suku ou aldeia remota sira ne’e, tam-ba sira ne’eba susar teb-tebes asesu ba informasaun sira ne’e.
Ne’e mak hakarak konvida parte tekniku Saude sira ba hodi admijaun ida ne’e ho informasaun ne’ebe mak los, atu nune’e, labele halo paniku sira, atu bele hola parte ba iha programa vasina ida ne’e, tuir tarjeitu ne’ebe mak ita iha ona.
Tamba ne’e hatete ba ita bo’ot sira, Kristus rei persentazen tun tebes, dalaruma fo sai iha televizaun dehan, ko’ordenador postu Xefi – suku sira la apoiu masimu ba programa ida ne’e. ida ne’e lalos programa ita hotu hatene, tam-ba ita nia lei la obriga, buat ne’ebe maka ita esforsu maka’as koperasaun diak,soke buat ida hoax ne’e mak halo ema paniku, ita nia media sira foin dadauk liu ba ema vasina estrok mate, ida ne’e fo sai entaun halo ita nia povu ida ne’e paniku, hodi la partisipa ba programa ida ne’e, hare deit kareta Saude nian mai, sira taka tiha odamatan mais uluk uluk la iha. Tam-ba ne’e hato’o ba parte tekniku Saude sira, atu esplika diak liu tan para inan aman sira labele duvidas, hodi partisipa iha programa vasinasaun ne’e, tuir tarjeitu ne’ebe maka ita iha.”
Iha fatin hanesan Doutor mediku Mario Da Grasa Noronha Esklarese“ importante liu vasina,ne’e bele proteze ita nia an tam-ba ita tauk liu moras ne’e komesa mai bebeik,uluk kuandu sei iha china ita dehan sei dok, to iha Amerika Brazil sei dok,ita laiha informasaun ita dehan baibain deit to tama tiha iha India, komesa kona ema barak ona mos baibain deit, kleur to iha faze daruak komesa tama entaun ema mate barak, indonezia sei kalma hela, kona tan indonezia saida mak akontese.
Ema rihun ba rihun mate to agora, iha kupan mos detekta ona lakleur hakfodak la to fulan tama ona mai Timor. Ita labele dehan ita ne’e diak, ita naran han deit ita nia daya tahan tubuh diak, ita la garantia ba ida ne’e, la’os ema hotu hotu iha ne’eba ne’e la han hanesan ita lae, Atmbua ne’eba ema hotu han hanesan ita iha ASIA maioria hahan hotu hotu hanesan, maibe’e sei kona sira balu mate, tam-ba ne’e maka idade ne’e vuneral liu moras ne’e atu kona lalais, inan aman sira ne’ebe idade bo’ot ne’e imunidade menus ona sira ne’e mak prioridade liu, para bele simu vasina sira ne’ebe mak moras tensaun diabetes,moras kroniku sira seluk asma sira ne’e persija vasina tam-ba saida moras ne’e kona sira bebeik,sira ne’e mak prioridade liu.
la’os dehan asma i’is bo’ot hela be la sona laiha. Halo establiza tiha fo tia aimoruk halo diak tia lai, hanesan tensaun fo tiha aimoruk normaliza tiha nia tensaun mak foin sona, tam-ba dalaruma hanesan ne’e ema ne’e la’os tensaun atu ba sona ona nia tauk, ne’e halo nia komesa tensaun sae ona.
tamba ne’e mak importante liu ba inan aman hotu, buat ne’ebe ita rona diak liu ita hatutan ba ita nia vizinhu, ita nia kolega sira, para bele hatutan Tan informasaun ne’ebe diak.
Vasina ne’e diak nia bele satan moras barak hasae’e ita nia imunidade ne’ebe diak, liu-liu ba inan aman sira ne’ebe idade bo’ot ona, terseira idade wainhira sona fo imunidade ne’ebe diak fo forsa, kuandu ita hotu hetan ona vasina komesa lao livre.”
Ministra Solidaridade Sosial no inkluzaun (MSSI) Sra.Armanda Berta Do Santos, ba jornalista sira hateten. “Objetivu mai iha suku kamea aldeia kada bunak,ne’ebe maka inklui aldeia tolu maka iha ne’e atu inkoraza ba ita nia inan aman sira joven sira hakbesik an mai para bele simu vasina,tam-ba iha fatin ida ne’e foin maka 37% mak simu vasina, maioria seidauk, pessoal Saude sira tun mai ita nia inan aman sira tauk, entaun ita tun mai dereita para bele fo informasaun los hamutuk ho ekipa Saude sira, para bele esplika klean ba sira bele komprende para komunidade sira mos labele tauk, hodi simu vasina.
Ita bele dehan katak ita nia nasaun atu hala’o atividade sira hotu entaun hotu hotu tenki kontribui para atu bele hetan vasina, tam-ba ida ne’e mak ohin ne’e mai iha ne’e, para hare direita ita nia inan aman no joven sira para enkoraza nafatin sira hodi hakbesik an mai para bele hetan vasina.
Iha biban ida ne’e Ministra MSSI mos fo apoiu solidaridade ba ema kbi’t laek sira.
Ita mos fornese aihan ba inan aman kbi’it laek sira ne’ebe mak iha fatin ida ne’e, fo fos 300 saka ida ne’e ita nia nai Xefi – Suku no Xefi- Aldeia administrador sira, para identifika ita nia ema kbit laek sira hodi fornese hela uituan ba sira.
Iha Dili laran ita hakarak tama sai suku no aldeia sira,para oin-sa mak atu hakbesik an ba sentru vasinasaun para bele hetan vasina,tam-ba iha fatin ida ne’e mos, ita nia inan aman sira tauk ho vasina. Ita inkoraza nafatin atu bele besik mai Sentru de vasinasaun para bele vasina, tam-ba vasina ne’e diak la’os atu oho ita nia ema, iha mundu, iha nasaun idak idak nia governu iha hanoin diak oin-sa para bele proteze nia povu sira, entaun atu proteze sira liu husi vasinasaun tam-ba ne’e maka kampanha vasinasaun, estratejiku ida ne’ebe maka integradu atu bele responde ba ita nia populasaun.”
Discussion about this post